Latvijas Radio 4 kanāla direktore Ilona Madesova norādīja, ka izpratne par kvalitatīva satura standartiem sabiedrībā ir ļoti dažāda, un pauda prieku par LR4 auditorijas divkāršošanos Latgales reģionā pēc LR Latgales studijas izveides.
Eksperti paneļdiskusijā apmainījās ar viedokļiem, saistībā ar krievvalodīgās auditorijas uzrunāšanu Latvijas mediju telpā. Jāņem vērā, ka atsevišķi viedokļi ir ļoti nostiprināti un ir praktiski neiespējami pārliecināt auditoriju par pretējo, bet, neraugoties uz atšķirībām pasaules notikumu interpretācijā, pastāv iespējas atrast vienojošo saistībā ar Latvijas attīstību. Lai veicinātu sabiedrības saliedētību, svarīgi ir pētīt ne tikai krievvalodīgo mediju auditoriju, bet arī auditoriju, kas patērē medijus latviešu valodā, jo ir gadījumi, kad šīm auditorijām veidojas nepareizi priekšstati vienai par otru un tas arī var būt pamats saspīlējuma veicināšanai. Polarizēta sabiedrība rada ilgtermiņa problēmas Latvijas attīstībā un riskus nacionālajai drošībai. Pētniece aicināja neakcentēt tēmas, kuras polarizē sabiedrību, bet gan risināt aktuālās problēmas Jāmeklē dažādas platformas, kurās mēs varam mijiedarboties, ne tikai mediju sektorā, bet arī citviet. Ņemot vērā, ka cittautieši ir salīdzinoši liela sabiedrības daļa, ir svarīgi saprast kā uzrunāt šos cilvēkus. Pētniece norādīja, ka ir jautājumi, kuros krievvvalodīgā auditorija ir “citādi domājoša”, bet atšķirības uzskatos nedrīkst interpretēt kā nelojalitāti Latvijai. Dzīvojot dažādās informācijas telpās, atsevišķos jautājumos sabiedrība polarizējas, tajā pašā laikā sabiedrībā ir arī daudz saskarsmes punktu, kurus varam akcentēt un veidot saprašanos. Lai risinātu mūsdienu drošības jautājumus, vajadzīga visaptveroša iesaiste un sabiedrības saliedētība. Bērziņa norādīja, ka politisko un militāro mērķu sasniegšanai tiek izmantots integrēts militāro un nemilitāro paņēmienu lietojums. Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa iepazīstināja auditoriju ar esošās situācijas analīzi nacionālās drošības kontekstā. Rumpēters uzsvēra mediju radītā satura nozīmību, ar to daļēji skaidrojot interneta patēriņa pieaugumu, jo internetā ir pieejams daudzveidīgs un interesants saturs visām mērķauditorijām, un šobrīd tas ir izaicinājums tradicionālajiem medijiem. Televīzijas auditorijas pētījuma dati atspoguļo arī to, ka jauniešu auditorija labprātāk patērē saturu arī latviešu valodā, savukārt gados vecāko auditorijas daļu vairāk interesē saturs krievu valodā. Ja gados vecāki cilvēki vairāk izvēlas dažādus informatīva satura raidījumus, tad jauniešu auditorija (12-24 gadi) vairāk patērē izklaides saturu un sporta pārraides. Auditorijas pētījumi liecina arī par atšķirīgu patērēto mediju satura izvēli cittautiešu vidū.
Cittautiešu auditorijā vecumā no 12-24 gadiem skatītākais TV kanāls bija 3+, savukārt klausītākais radio bija Eiropas Hitu Radio (EHR). Jāņem vērā, ka dažādās vecuma grupās rādītāji atšķīrās. gadā, bet šobrīd tas neliecina par būtisku radio klausītāju auditorijas samazināšanos cittautiešu vidū, savukārt skatītākais televīzijas kanāls bija Pirmais Baltijas Kanāls (PBK). Radio un televīzijas sasniegtās cittautiešu auditorijas (Reach%) rādītāji ir stabili, ar nelielu radio auditorijas samazinājumu 2017. gadā apsteidza gan Lietuvu, gan Igauniju. Internetā ik dienas sasniegtās auditorijas ziņā Latvija 2017. Diskusijas ievadā Kantar TNS pārstāvis Oskars Rumpēters norādīja, ka arvien lielāka auditorijas daļa priekšroku dod mediju satura patēriņam internetā, nevis izvēlas tradicionālos mediju kanālus. Diskusijas ietvaros eksperti sprieda par krievvalodīgās auditorijas uzrunāšanu un mediju lomu Latvijas demokrātijas stiprināšanā. Atklājot diskusiju NEPLP locekle Gunta Līdaka ieskicēja šīs diskusijas tēmu, tās sensitīvo pusi un iezīmēja galvenos diskusijas jautājumus – kā mediji runā, uzrunā un saprot krievvalodīgo auditoriju un kā Latvijas medijiem darboties apstākļos, kad blakus ir lielvara ar milzīgām satura ražošanas iespējām. 11.aprīlī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) organizēja diskusiju ar nosaukum “R.U.S.